Varētu jau teikt, ka 17 Džentū pingvīnu ierašanās Rīgas zoodārzā ir krietni novēlota, jo ekonomisko krīzi Latvija jau esot pārvarējusi un uzskatāms paraugs, kā saspiest muguras kopā, jau vairs nav aktuāls... Tad nu varam pieņemt, ka tieši tāpēc pingvīnu saime, pēc trīs nedēļu ilgas „vizītes” Rīgā ceļos atkal tālāk – uz Ķīnu, kur ekonomiskā izaugsme strauji apsīkstot...

Lai nu kā, bet iespēja „klātienē” redzēt amizantos Antarktīdas piekrastes salu „pamatiedzīvotājus” noteikti ir lieliska dāvana apmeklētājiem Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza 100 gadu jubilejas gaidās! Bet, ja nopietni, tad patiešām Rīgas zooloģiskajā dārzā no Edinburgas zoodārza (Lielbritānijā) ir ieradušies 17 Džentū pingvīni, lai šeit pavadītu trīs nedēļas ilgu karantīnas laiku, pirms izceļošanas no Eiropas Savienības uz Ķīnas okeanāriju.

Apmeklētāji šos, pasaulē trešos lielākos pingvīnus, varēs aplūkot katru dienu no 9. augusta plkst. 13.00 līdz 30. augustam (protams, ja nebūs vērojamas kādas negaidītas pingvīnu veselības stāvokļa izmaiņas).

Rīgas zoodārzs par piemērotāko karantinēšanas vietu tika izvēlēts tāpēc, ka Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kur pēdējā desmitgadē nav konstatēti saslimšanas gadījumi ar putnu gripu. Lai izpildītu karantīnas nosacījumus, viena no zoodārza telpām tika rūpīgi dezinficēta un pārbūvēta, atbilstoši pingvīnu īslaicīgas turēšanas prasībām, nodrošinot pastāvīgu +8 līdz +10 grādu temperatūru. 

Džentū pingvīni
Pasaulē sastopami 17 sugu pingvīni un Džentū pingvīni ir trešie lielākie. Augumā tie sasniedz 75-90 cm, bet svars ir aptuveni 5,5 kg. Savvaļā Džentū pingvīni izplatīti Antarktīdas reģiona salās. Lielākās šīs sugas kolonijas ir Folklendu, Dienviddžordžijas un Kergelēnu salās. Barību – lielākoties garnelēm līdzīgos vēžveidīgos (krilu) un zivis, meklē piekrastes ūdeņos, dienā ienirstot pat līdz 450 reizēm. Ligzdo klinšainos apvidos, no ledus brīvās piekrastes vietās. Ligzdošanas vietas nereti atrodas vairāku kilometru attālumā no barošanās vietām.

Džentū pingvīnu skaits Antarktīdas pussalā pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, taču dažās salās apkārtējās vides piesārņojuma dēļ to skaits turpina ievērojami samazināties. Tie ir aizsargāti ar Antarktīdas līgumu (Antarctic Treaty) kopš 1959. gada, bet 2007. gadā iekļauti Pasaules Sarkanajā grāmatā.

Pingvīni Rīgas zooloģiskajā dārzā

Iepriekšējos gadu desmitos uz īsu laiku Rīgas zooloģiskajā dārzā bijuši apskatāmi dažādu sugu pingvīni. Tā 1936. gadā RZD saņēma norvēģu konsula un polārpētnieka L. Kristensena dāvanu – pāri zeltcekula pingvīnu, kuri nepārcieta silto Latvijas vasaru. 1962. gadā RZD apmēram mēnesi rīdzinieki varēja apskatīt vairāk kā 30 pingvīnu grupu. Džentū, Magelāna un zeltmatu pingvīni te uzturējās pirms filmēšanās V. Durova filmā „Neparastā pilsēta” (M. Gorkija studija). Savukārt 1985. gadā jūrnieki Rīgas zoodārzam atdeva vienu pingvīnu, kurš drīz pēc tam tika pārsūtīts uz Lietuvas jūras muzeju Klaipēdā un kļuva par prāvas pingvīnu saimes „ciltstēvu”. 

Ievērībai! Līdz 9. augustam plkst. 13.00 pingvīnus nevarēs apskatīt nedz nepacietīgākie apmeklētāji, nedz arī žurnālisti, operatori un fotogrāfi! Cienīsim viens otra darbu!

Zoodārza informācijas dienests